Ļida (Lida)
Ļidā atrodas optisko ierīču rūpnīca Beltex Optic un lauksaimniecības tehnikas rūpnīca "Ļidseļmaš". Jau no laikiem, kad Ļida atradās Polijas sastāvā, šeit atrodas aviācijas kara bāze. PSRS laikā šeit atradās arī raķešu karabāze.
Rakstos pirmoreiz minēta 1180. gadā kā koka pils vieta. 1323. gadā Lietuvas lielkņazs Ģedimins uzcēla šeit mūra pili. Pēc Ģedimina nāves, kad Lietuva tika sadalīta starp viņa dēliem, Ļida kļuva par Aļģirda rezidenci. 1392. gada 4. augustā Astravā pie pilsētas tika noslēgta Astravas vienošanās starp Jagaili un Vītautu, kas izbeidza pilsoņu karu Lietuvā. Ziemeļu kara laikā zviedri nopostīja Ļidas pili. Līdz Polijas Trešajai dalīšanai Ļida bija Polijas-Lietuvas kopvalsts (1569-1795), pēc tam Krievijas impērijas (1795-1915) un Polijas (1921-1939) sastāvā. Otrā pasaules kara laikā pilsēta atradās Baltkrievijas PSR un Ostlandes sastāvā. Ļidas apkārtnē darbojās gan poļu partizāni no "Armia Krajowa", gan padomju partizāni, gan ebreju partizāni jeb t.s. Beļsku partizāni. Pēc kara tā atkal atradās Baltkrievijas PSR (1944-1991).
Ģeogrāfiskā karte - Ļida (Lida)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Baltkrievija
Baltkrievijas karogs |
Nosaukums "Baltkrievija" ir eksonīms. Tas ir radies tiešas endonīmas tulkošanas rezultātā no nosaukuma Baltā Krievzeme (Белая Русь), kas pirmoreiz parādījās vācu un latīņu viduslaiku rakstītajos avotos. Latīņu valodā šī zeme tika saukta par Alba Ruthenia. 17. gadsimtā Krievijas cari lietoja šo terminu, lai apzīmētu slāvu tautu apdzīvotās teritorijas, kuras bija Polijas—Lietuvas ūnijas sastāvā.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
BYN | Baltkrievijas rublis (Belarusian ruble) | Br | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
BE | Baltkrievu valoda (Belarusian language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |